Diskusijas
PANEĻDISKUSIJA
Sarunu festivālā LAMPA bieži izmantots formāts. Lūk, daži ieteikumi, kas diskusiju padarīs produktīvāku un iesaistošāku:
Mūžam zināmā patiesība, ko vērts atkārtot – lai diskusija būtu kvalitatīva un auditorija sajustu, ka jūs cienāt viņu laiku, ir svarīgi sagatavoties pirms diskusijas. Veidojot diskusijas konceptu, atrodiet tās ietvaru, mērķi, jautājumus, kurus vēlaties attīstīt u.t.t. Kad koncepts būs gatavs, jūs sapratīsiet, kādos tēmu blokos tas dalās un kuri runātāji var labāk izteikties par katru no šiem blokiem. Pārdomājiet optimālo runātāju skaitu tā, lai katram no runātājiem ir iespēja izteikties un atliek laika auditorijas iesaistei (ieteicamais runātāju skaits ir trīs līdz četri runātāji un moderators).
Ar katru no runātājiem ieteicams pārrunāt, ko jūs no viņiem sagaidāt un kāds būs tieši viņu unikālais pienesums diskusijas attīstībai. Ja plānojat iesaistīt auditoriju, arī par to jābrīdina diskusijas runātāji. Visiem diskusijas runātājiem vēlams nosūtīt arī pasākuma scenāriju, vai vismaz pateikt viņiem atvēlēto laiku. Runātāju informēšana gan nenozīmē, ka jūsu diskusijas vadītājs nevarēs uzdot arī kādus pilnīgi negaidītus jautājumus, ar to publiskas diskusijas runātājiem ir jārēķinās. Ja diskusijas runātāji zinās diskusijas mērķi un savu lomu tajā, tad tā jau būs puse no pasākuma veiksmes!
Cilvēku un viedokļu dažādība! Vēlams, lai visi dalībnieki pārstāv dažādus viedokļus un nav viena dzimuma vai vecuma grupas.
Pasākuma sākumā ieteicams uzdot jautājumus, kas vieno auditoriju un ļauj to vairāk iepazīt. “Cik no jums uz šo pasākumu ir braukuši vairāk nekā 100 kilometrus?” “Kuri šeit ir pirmo reizi, otro reizi?” Būtiski, lai vismaz uz vienu jautājumu katram ir iespējams atbildēt ar “jā” un tādā veidā justies gaidītam un piederīgam.
Ja runātāju ir vairāk par trīs, tos var, piemēram, sadalīt pa grupām. Sākumā pasākuma vadītājs runā ar pirmajiem trim, pēc tam ar otrajiem trim, līdz ar to radot lielāku sarunas sajūtu. Paneļdiskusijā ar sešiem cilvēkiem katrs runās ar moderatoru, bet ne viens ar otru.
Parādīt pasākuma atvērtību var, panelī noliekot vēl vienu krēslu un aicinot jebkurā brīdī kādu no auditorijas pievienoties diskusijai kā vienam no dalībniekiem.
Ir vērtīgi ļaut panelī vai uzrunā izskanējušos jautājumus apspriest mazākās auditorijas grupās, tādējādi iesaistot domāšanas procesā visus apmeklētājus. Ja telpa un resursi atļauj, tad ērts risinājums ir apaļi galdi, kas ļauj veidot daudz patīkamāku atmosfēru un iesaistīt auditoriju grupu domāšanas procesos.
IEPRIEKŠ SAGATAVOTA VIDEO IZMANTOŠANA
Piemērs formātam, kas vērsts uz publikas ieguvumu. Klātienes diskusija tiek papildināta ar iepriekš sagatavotu materiālu – video, kur izteikti viedokļi par diskusijā apspriežamajiem jautājumiem.
Sarunu festivālā LAMPA notika diskusija par sabiedrības uzticību tiesu varai. Lai ievadītu diskusiju, tika demonstrēti video ar cilvēkiem, kam varētu būt interesanti piedāvājumi tiesu darba uzlabošanai. No katra pa vienam konkrētam ieteikumam. Tādā veidā dalībnieki nevis runāja katrs par savu iemīļoto tēmu, bet reaģēja uz ieteikumiem. Pasākuma vadītājam tika ļauts sadalīt dalībnieku izteikšanās kārtību un ilgumu, iesaistot arī cilvēkus auditorijā. Tika saglabāts diskusijas ieraksts, kā arī paši ieteikumi, kas ir jau tālāk izmantojams materiāls.
Diskusija “Ko darīt, lai tiesu varai uzticētos 80% Latvijas iedzīvotāju?” 2018. gada 30. jūnijā Sarunu festivālā LAMPA. Rīkotājs: Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība, domnīca Providus.
DEBAŠU INTEGRĒŠANA DISKUSIJĀ
Pasākuma sākumā notiek debašu izspēle, proti, divas pretējas puses lomu spēļu veidā izspēlē argumentus par konkrēto jautājumu.
Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS rīkotajā debašu diskusijā “Ko sagaidām no augstākās izglītības Latvijā?” jautājums bija: “Vai valstij jānodrošina bezmaksas augstākā izglītība?” Tad katra no pusēm 4–6 minūtes sniedza argumentus, piekrītot vai noliedzot uzstādījumu. Tādējādi ļoti ātrā laikā var iegūt dažādus viedokļus un argumentus, par kuriem tad pēc tam var runāt jau diskusijas laikā. Šīm debatēm gan nepieciešams iepriekš sagatavoties. Pirms un pēc debatēm var mērīt auditorijas viedokli, lai izsvērtu vai pēc abu pušu argumentu uzklausīšanas, tas ir mainījies.
FILMAS IZMANTOŠANA DISKUSIJĀ
Ideja – diskutēt par aktuālām problēmām, bet, lai spētu abstrahēties, apspriešanai izmantot jau esošu filmu par līdzīgām problēmām citā vidē un laikā.
Apspriežamā problēma – žurnālistu un politiķu savstarpējās attiecības, katras profesijas misija. Tēma – cik lielā mērā žurnālisti drīkst runāt par politiķa personiskajām lietām, konfidenciālu informāciju? Ko darīt ar priekšvēlēšanu debatēm, šovs vai nē? Lai diskutētu par šīm problēmām, tika izmantots fragments no dāņu seriāla "Valdība". Visi noskatījās filmas situāciju, runāja par to Latvijas kontekstā. Abstrahēšanās palīdzēja, un dalībnieki nonāca pie konkrētības bez lielām emocijām. Formāts ir veiksmīgāks ar mazskaitlīgu dalībnieku sastāvu. Diskusija "Žurnālistu un politiķu sadarbība. Apdraudējumi un ieguvumi" 2018. gada 29. jūnijā Sarunu festivālā LAMPA. Rīkotājs: Baltijas mediju izcilības centrs.